Spēlē Prāta Spēles no mājām!
Spēle tiešsaistē sākas plkst. 20:00
Prāta spēles par kino ir tapušas sadarbībā ar Rīgas Kino muzeju. Šī ir lieliska iespēja pārbaudīt savas zināšanas par kino!
Viss, kas nepieciešams dalībai, ir dators, mobilais telefons un interneta pieslēgums.
Dalības maksa: 5 eiro
Piesakies: prataspeles@prataspeles.com
Aicinām uz jau ceturto sarunu tiešsaistē ar kino jomas profesionāļiem par šobrīd notiekošo!
Globālās pandēmijas radītā ārkārtas situācija valstī ietekmēja visas kino nozares daļas, sākot ar ražošanu un beidzot ar pieejamību. Kā neparedzamos un līdz nepieredzētos apstākļos nodrošināt kino jomas darbu? Kādai ir jābūt kino pieejamībai, un kā to nodrošināt? Un, galu galā, kas ir noticis Latvijas kino ainavā pēdējo trīs mēnešu laikā?
Uz sarunu par šiem plašajiem jautājumiem esam uzaicinājuši Kristīni Matīsu, Nacionālais Kino centrs speciālisti Latvijas filmu nozares informācijas jomā un žurnāla Kino Raksti galveno redaktori.
Saruna būs skatāma Kino muzeja Facebook lapā tiešraidē, kā arī ierakstā gan šeit, gan Kino muzeja Youtube kontā.
Sarunas tiešsaistē ir šī gada pavasarī radusies Kino muzeja iniciatīva, lai nodrošinātu iespēju un telpu jēgpilnām sarunām par notiekošo, jo, esot pārmaiņu procesā, ir svarīgi par to arī reflektēt. Ja jums ir radušās idejas sarunām vai īpaši aktuālas tēmas, par ko, jūsuprāt, būtu jārunā, gaidīsim ziņu!
Ārkārtas stāvokļa radītās izmaiņas vairs nav vienīgie ziņu virsraksti, kas saistīti ar kino. Pagājušajā nedēļā Rietumu pasauli satricināja virsraksti, kas ziņoja, ka Holivudas zelta klasika “Vējiem līdzi” ir izņemta no straumēšanas platformas, šīm ziņām sekoja vēl citi stāsti par audiovizuāliem darbiem, kas šī brīža sociālo pārmaiņu ietvaros tiek pārvērtēti. Un tomēr jautājums, ko darīt ar kino klasiku šodien, kas ir morāli novecojusi, ir bijis aktuāls jau ilgāku laiku. Vai panikai, ka vēsture tiek aizmirsta un tiks pārrakstīta, ir pamats? Kā rādīt saturiski sarežģītu kino, un kā atbildība ir norādīt, ka ne viss, kas ir redzams uz ekrāna, ir taisnība?
Meklējot atbildes uz dažiem no šiem jautājumiem, Kino muzejs uz sarunu par kino izglītību un kino nākotni aicina kritiķi un kuratori Kristīni Simsoni.
Lai nodrošinātu iespēju un telpu jēgpilnām sarunām par notiekošo, Rīgas Kino muzejs uzsāk sarunas tiešsaistē par vēsturiskajiem procesiem, kurus šobrīd pieredzam, jo esot pārmaiņu procesā, svarīgi par to arī reflektēt. Saruna būs skatāma tiešraidē Kino muzeja Facebook lapā, tās ieraksts – gan šeit, gan Kino muzeja youtube kontā.
Ārkārtas stāvoklis visā pasaulē ir pārrāvis ierasto notikumu ķēdīti. Kino festivālu norisēs ir iestājies pārtraukums, kino pirmizrādes tiek pārceltas uz nenoteiktu laiku nākotnē, un kinoteātri, kas drosmīgi veras vaļā, saskaras ar pamatotām bažām no apmeklētāju puses, savukārt straumēšanas portālu loma un ietekme ir nenoliedzami pieaugusi. Un vienlaikus leģendārā kino kritikas žurnāla ”Cahiers du Cinéma” redakcija demisionē, jo nevēlas zaudēt neatkarību.
Kur šajā jaunajā kārtībā paliek kino kritika? Kā rakstīt par kino, ja nekas īsti nenotiek pierastajā veidā? Kā ikdienas audiovizuālajā troksnī atšķirt svarīgo no nesvarīgā, ja visu skaties vienādi – portatīvajā datorā uz dīvāna? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar kino teorētiķi un kritiķi, Kino Raksti redaktori Elīnu Reiteri.
Lai nodrošinātu iespēju un telpu jēgpilnām sarunām par notiekošo, Rīgas Kino muzejs uzsāk sarunas tiešsaistē par vēsturiskajiem procesiem, kurus šobrīd pieredzam, jo esot pārmaiņu procesā, svarīgi par to arī reflektēt. Saruna būs skatāma tiešraidē Kino muzeja Facebook lapā.
Kino muzejs ir pieejams apmeklētājiem no 27. maija līdzšinējos darba laikos! Tomēr aicinām ievērot dažādus drošības pasākumus:
– pie mums ir 25 cilvēku ierobežojums, tāpēc pirms muzeja apmeklējuma lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot 67 358 873 vai rakstot kinomuzejs@kinomuzejs.lv
– Lūdzam neapmeklēt muzeju, ja jums ir elpceļu infekcijas slimības simptomi, noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai stingra izolācija!
– Muzejs ir atvērts tikai individuālajiem apmeklētājiem un apmeklētāju grupām (vienas mājsaimniecības locekļiem), saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par pulcēšanos un publiskajiem pasākumiem
– Lūdzam ievērot 2 metru distanci no citiem apmeklētājiem un muzeja darbiniekiem, sekot informācijai vizuālajās norādēs, kā arī ievērot muzeja personāla norādījumus
– Atgādinām, ka muzejā ir iespējams norēķināties tikai ar skaidru naudu!
Gaidīsim jūs muzejā! Tiekamies jau tagad!
Kino festivāli ir viens no pīlāriem kino ekosistēmā visā pasaulē. Šajā laikā notiktu Kannu kinofestivāls, kas ir viens no nozīmīgākajiem kino notikumiem ik gadu, taču pašreizējo ierobežojumu dēļ gan šis, gan vēl citi notikumi šogad nenotiek vai notiek nepilnīgā formā – daļēji tiešsaistē ar dažādiem ierobežojumiem, daļēji pārcelti uz citiem periodiem, kā arī vēl citās jaunās, nepieredzētās formās.
Kāpēc kino festivāli ir kļuvuši par tik nozīmīgiem kino dzīves notikumiem? Ko īsti nozīmē tas, ka šogad tik daudzi no pierastajiem notikumiem nenotiks? Kāda tam varētu būt ietekme, un kāpēc mums par to būtu jārunā? Uz sarunu par šiem un citiem jautājumiem aicinām Riga IFF radošo direktori Sonoru Broku.
Lai nodrošinātu iespēju un telpu jēgpilnām sarunām par notiekošo, Rīgas Kino muzejs uzsāk sarunas tiešsaistē par vēsturiskajiem procesiem, kurus šobrīd pieredzam, jo esot pārmaiņu procesā, svarīgi par to arī reflektēt. Pieslēgšanās sarunai Rīgas Kino muzeja Facebook profilā: https://www.facebook.com/KinoMuzejs/
Laikā, kad iespēja tikties muzejā, ir neiespējama, aicinām tikties tiešsaistē, lai varētu jēgpilni un saturīgi sarunāties! Šoreiz sarunas fokusā būs ”Netflix”, ar ko, iespējams, šobrīd saskaramies vairāk nekā parasti.
Lai saruna būtu tiešām jēgpilna, aicinām tai sagatavoties, izlasot iepriekš sagatavotos materiālus par ”Netflix” saturu, ”binge-watching” fenomenu un ekrāna izmēra ietekmi uz skatītāja pieredzi. Lai saņemtu tekstus un pieteiktos pirmajā Kino pēcstundām tiešsaistē, rakstiet agnese.logina@kinomuzejs.lv
Sarunu organizēsim tiešsaistes sarunu platformā. Plašāka informācija par tikšanās vietu tiešsaistē – epastos!
Kinolektorijs “Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XV: varas spēles” tiek pārcelts uz 2020. gada rudeni, bet iegādātās biļetes un abonementi paliek spēkā!
Nu ir skaidrs, ka filmu “Pauls un Paula” varēsim parādīt ātrākais rudenī, un arī tas ir atkarīgs ne tikai no mums, bet arī no vispārējā stāvokļa valstī. Bet viens joprojām ir skaidrs – šo filmu ar Viktora Freiberga lekciju pirms tās parādīsim kinoteātrī “Splendid Palace”, tikko kā tas būs iespējams!
Tikko kā kaut kas būs skaidrāk zināms, ziņosim sociālajos tīklos un mājaslapā, tāpat jaunākā informācija būs pieejama “Splendid Palace” tīklos. Tomēr ja ir bažas, ka palaidīsiet garām informāciju par pārcelto seansu, aicinām pieteikties Kino muzeja kuratorei Agnesei Loginai, rakstot uz epastu agnese.logina@kinomuzejs.lv – apsolām jums uzrakstīt ziņu epastā, kad ir skaidri zināms par jauno seansa norises laiku!
Arī mēs, LKA Rīgas Kino muzejs, esam slēgti līdz vēl slēgti saistībā ar ārkārtas stāvokli valstī vīrusa COVID-19 izplatības dēļ. Sazināmies virtuāli! Visi tuvākie ieplānotie pasākumi, ieskaitot kinolektorija “Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XV: varas spēles” noslēdzošo seansu, tiek pārcelti uz vēlāku laiku. Sākotnēji plānotais seanss 6. maijā tiek pārcelts! Sekojiet jaunumiem mājaslapā un sociālajos tīklos!
Tomēr mēs, protams, esam pieejami virtuāli. Ja ir aktuāli jautājumi par Rīgas Kino muzeja krājumu, kino vēsturi un citām ar mums saistītām tēmām, rakstiet mums e-pastu: kinomuzejs@kinomuzejs.lv!
Šogad kinolektorijs “Tas, ko Tu nedrīksti nezināt” pēta varas attiecības uz ekrāna un arī ārpus tā. Tās ir attiecības, kas rodas, atspoguļojot konkrēta laika un telpas politiskās norises un to ietekmi uz vienkāršo cilvēku dzīvi. Tā ir kontrole pār cilvēku pašnoteikšanās brīvību – viņu ķermeņu autonomiju un tiesībām uz brīvu izvēli. Un arī attiecības ar varu, kas risinās, uzņemot kino. Kas notiek, kad sākotnēji atļauta filma pēc uzņemšanas vairs neatbilst tam, kas no tās ir gaidīts? Aizliegt? Rādīt? Parādīt un tad noņemt no ekrāniem?
Šīs attiecības nekad nav vienkāršas, tāpēc arī šogad aicinām pievienoties, lai skatītos un domātu par kino ietekmi uz procesiem sabiedrībā. Tikšanās vieta arī šoreiz – kinoteātra “Splendid Palace” Lielās zāles mīkstie krēsli. Pirms katras filmas, kā jau ierasts, būs arī kāda īpaša lektora stāstījums par to, kāpēc par šo filmu nedrīkst nezināt. Tiekamies!
8.01. plkst. 19:00
Z (Z), rež. Kosta-Gavrass, 1969, Francija, Alžīrija, 127 min
Lektors: režisors un kino teorētiķis Jānis Putniņš
Politisks trilleris, asa sižeta spriedzes filma un vēsturisks eposs – “Z” varētu aprakstīt ar visiem šiem terminiem. Pēc iznākšanas uz ekrāniem filma elektrizēja Rietumu pasauli, kas 60. gadu beigās bija uz nemitīgas revolūcijas viļņa. Tās jauda, meklējot patiesību, joprojām nav zudusi.
Filmas skatītājs tiek ievests nemitīgi mainīgā notikumu virpulī, kas raksturo 60. gadu Grieķiju, apzināti saistot tajā redzamo notikumu un personu attēlojumu ar šī laika realitāti. Jauna un daudzsološa opozīcijas politiķa atentāts piesaista nekorumpēto spēku uzmanību, un izmeklētājs, sekojot patiesībai, atklāj asinis stindzinošu sazvērestību valdības augstākajā līmenī.
Filma nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai “Oskars” gan kā gada labākā filma, gan kā labākā ārzemju filma – šāds novērtējums ir reti sastopams.
Filma tiek izrādīta ar Francijas institūta atbalstu.
22.01. plkst. 19:00
Akmens un šķembas (Es visu atceros, Ričard!), rež. Rolands Kalniņš, 1966, Latvija, 83 min
Restaurētās versijas pirmizrāde (filmu restaurējusi studija “Lokomotīve”)
Lektore: Latvijas Universitātes pētniece Aija Rozenšteine
Trīs draugi – Jānis, Ričards un Zigis – Otrā pasaules kara laikā tiek iesaukti karot latviešu leģionā. Viņu cīņas vieta – Volhovas purvi Novgorodas apgabalā Krievijā. Kara realitāte ir skarba, un Zigis iet bojā. Ričards pēc kara dodas uz ārzemēm, bet Jānis atgriežas Latvijā un veido dzīvi, kas neatgādinātu par kara šausmām. Tas izdodas tikai līdz brīdim, kad Rīgā atgriežas Ričards.
“Akmens un šķembas” ir viena no divām Rolanda Kalniņa plaukta filmām: tā tika izrādīta ļoti īsu brīdi 1966. gadā, un pēc tam plašāku publiku sasniedza vien Atmodas laikā. 2019. gadā filma ir restaurēta, ļaujot pilnībā novērtēt tās eksplozīvo spēku.
5.02. plkst. 19:00
Rūpīgi novēroti vilcieni (Ostře sledované vlaky), rež. Jirži Mencels, 1966, Čehoslovākija, 92 min
Lektore: kino kritiķe Dita Rietuma
Milošs ir jauns vīrietis, kurš nāk no savādnieku ģimenes. Uzsākot darbu vilcienu stacijā, viņš tiek ierauts stacijas dzīves dažādajās izpausmēs, attiecību līkločos un varas spēlēs. Notiek Otrais pasaules karš, Čehoslovākija ir nacistu pakļautībā, un stacijā regulāri redzami ne tikai nacistu varasvīri, bet arī pretošanās kustības pārstāvji, kuriem katram ir savi plāni. Bet dzīve rit savu gaitu, cilvēki iemīlas, strīdas, viļas un smejas, un arī vilcieni turpina kursēt par spīti visam.
Viena no zināmākajām čehu “jaunā viļņa” filmām. Saņēmusi Amerikas Kinoakadēmijas balvu “Oskars” kā labākā ārzemju filma 1968. gadā.
Filma tiek izrādīta ar Čehijas Republikas vēstniecības Rīgā atbalstu.
20.02. plkst. 19:00
Marķīze fon O… (La Marquise d’O), rež. Ēriks Romērs, 1976, Francija, Rietumvācija, 102 min
Lektors: 18. gadsimta pētnieks Deniss Hanovs
Marķīze ir atraitne ar diviem bērniem un dzīvo pilī pie saviem dižciltīgajiem vecākiem pilī. Kādā brīdī viņa saprot, ka gaida bērnu. Kas ir bērna tēvs, nav zināms nevienam, ieskaitot pašu marķīzi, tomēr neviens viņai netic. Filmas notikumi liek neticībā izplest acis, jūtot līdzi pārpasaulīgi šķīstajai sievietei, bet vienlaikus liek domāt par to, kā tiek īstenota kontrole pār cilvēka ķermeni. Tas viss norisinās vidē, kas ir ne tikai ārkārtīgi skaista, bet arī apzināti izsauc asociācijas ar reliģiskiem simboliem.
Ēriks Romērs bija viens no franču jaunā viļņa ilggadīgajiem režisoriem, kura darbi visu viņa karjeras laiku saglabāja stilistisku vienotību un autora rokrakstu. “Marķīze fon O” 1976. gadā saņēma Kannu kinofestivāla žūrijas Grand Prix.
Filma tiek izrādīta ar Francijas institūta atbalstu.
4.03. plkst. 19:00
Zviedru mīlas stāsts (En kärlekshistoria), rež. Rojs Andersons, 1970, Zviedrija, 115 min
Lektore: kino kritiķe Daira Āboliņa
Zviedru režisora Roja Andersona pilnmetrāžas debijas filma par diviem jauniem cilvēkiem, kuri iemīlas viens otrā, kamēr pieaugušie viņiem apkārt kļūst arvien garlaicīgāki un arvien pieaugušāki. Filmas vizuālais stils un krāsu lietojums jau skaidri ieskicē režisora spēju caur ikdienišķām situācijām atklāt cilvēcīgo un arī jocīgo katrā situācijā.
Filmas tapšanu ir iedvesmojis čehu “jaunais vilnis”.
18.03. plkst. 19:00
Pauls un Paula (Die Legende von Paul und Paula), rež. Hainers Karovs, 1973, Austrumvācija, 105 min
Lektors: kino teorētiķis Viktors Freibergs
Pauls un Paula dzīvo Austrumberlīnē 70. gadu sākumā. Viņi abi izveido attiecības ar citiem cilvēkiem, viņiem ir bērni, un abi savās attiecībās ir vairāk vai mazāk nelaimīgi. Kad Pauls un Paula iepazīstas, viņi uzsāk romānu, tomēr šādas attiecības Paulu neapmierina, kamēr Pauls viņai neko vairāk par mīļākās statusu nav gatavs dot. Filmas laikā viņi gan satuvinās, gan attālinās, radot spēcīgu un neparastu mīlas stāstu, kas ieskicē austrumbloku un šī perioda kino pavisam citās, daudz spilgtākās krāsās.
“Pauls un Paula” esot vācu politiķes Angelas Merkeles mīļākā filma. Lai arī filmas attiecības ar varu bija sarežģītas, tā ir arī viens no Austrumvācijas filmu studijas DEFA lielākajiem hitiem 70. gados.
Filma tiek izrādīta ar Gētes institūta atbalstu.
Kinolektoriju finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Programmu veido LKA Rīgas Kino muzejs ar kinoteātra “Splendid Palace” atbalstu.
Lektoriju atbalsta Francijas institūts, Gētes institūts, kā arī Čehijas Republikas vēstniecība Rīgā.
Biļetes: par katru seansu 6 EUR / 5 EUR (samazinātā maksa studentiem, skolēniem, pensionāriem; individuālās biļetes tirdzniecībā pēc 1. janvāra)
Abonements uz 6 seansiem (nav individualizēts): 30 EUR / 25 EUR
Iegātāties abonementu