Latvijas dokumentālais kino Rīgas Kino muzejā

Sākot ar 2019. gada 19. decembri, Rīgas Kino muzejā būs iespējams padziļināti iepazīties ar Latvijas dokumentālā kino vēsturi! Ar lielu prieku atklāsim divas jaunas izstādes: mini izstādi “Ivars Seleckis un zemnieki”, kā arī muzeja pastāvīgās ekspozīcijas “Aizekrānija” papildinājumu ar dokumentālā kino sadaļu.

Dokumentālais kino pievēršas reāliem notikumiem vai cilvēkiem. Lai tos atspoguļotu, iespējams izmantot ļoti plaša spektra paņēmienus – no novērojuma un intervijām līdz inscenējumiem un animētām epizodēm, no īsmetrāžas filmām līdz pilnmetrāžas darbiem un kinohronikām.

Šajā izstādē ieskatāmies Latvijas filmās no dažādiem laika posmiem, kuru autori izvēlētās tēmas interpretējuši ļoti dažādā veidā. Aplūkoto filmu vidū būs gan Ivara Selecka “Šķērsiela” (1988), Jura Podnieka “Vai viegli būt jaunam?”, Ivara Selecka “Dokumentālists” (2002), Dāvja Sīmaņa “Valkyrie Limited” (2009) un citi. Tāpat arī pievērsīsimies filmēšanas procesam, skatoties uz filmas tapšanā iesaistītajiem profesionāļiem. Šis nebūs hronoloģisks skatījums uz Latvijas dokumentālā kino vēsturi, bet gan uz tām formām, kādās runā dokumentālā kino veidotāji.

Mini izstāde IVARS SELECKIS UN ZEMNIEKI

Ivars Seleckis (1934) – režisors un operators, laika nestu pārmaiņu uztveršanas meistars ar nerimstošu interesi par vidi, kurā dzīvojam, un izcilu dokumentālista intuīciju, viens no Latvijas dokumentālā kino klasiķiem, kura filmas fiksē Latviju un uzrunā skatītājus jau vairākās paaudzēs.

Kopā ar režisoru Aivaru Freimani uzsākuši ilgstošākā novērojumā balstītas filmas 20. gs. 60. gados – “Krasts” (1963), “Kuldīgas freskas” (1966), “Lomi” (1969), meklējot vispārinājumu un tēlainību ikdienas norisēs, ieskatoties dziļāk pārmaiņu vaibstos, kas atklājas cilvēku likteņos garākā laika posmā. Šādā formā tapušas trīs filmas par ieliņu Pārdaugavā – Šķērsielu (“Šķērsiela” (1988), “Jaunie laiki Šķērsielā” (1999), “Kapitālisms Šķērsielā” (2013)), bet vēl plašāku hronoloģisko amplitūdu aptver filmas par Latvijas laukiem, kas ir šīs izstādes pamatā.

Te veidojas Latvijas lauku dzīves audiovizuāls portrets ar niansēm no dažādiem sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem – atteikšanās no viensētām par labu plašām, lauksaimniecībām pieejamām teritorijām 20.gs. 70. gados, īpašumu atgūšanas un privatizācijas laiks 20.gs. 90. gadu sākumā, pārmaiņas saistībā ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai 21.gs. sākumā, un nu mūsdienas, kad dzīve laukos iegūst atkal jaunas aprises.

Izstādē apskatītas 4 filmas: “Apcirkņi” (1973), “Nāc lejā, bālais mēnes!”, “Zem ozola kuplajiem zariem” (2007) un topošā filma “Zemnieki” (2020/21).

Izstādes kuratore: Zane Balčus
Izstādes māksliniece: Dace Džeriņa
Finansiālais atbalsts: Valsts kultūrkapitāla fonds

Izstāde būs apskatāma līdz 2020. gada pavasarim, savukārt dokumentālā kino sadaļa “Aizekrānijā” būs paliekoša daļa no muzeja pastāvīgās ekspozīcijas.

Dāvanu darbnīca Rīgas Kino muzejā

Tuvojas Ziemassvētki, tāpēc 20. decembrī, sākot no plkst. 12.00, Rīgas Kino muzejs aicina piedalīties auduma apdrukas darbnīcā un sarūpēt saviem mīļajiem unikālu dāvanu svētkos – ar pašu rokām veidotu auduma apdruku ar latviešu kino klasikas citātiem vai attēliem!

Mēs nodrošināsim auduma krāsas un iespēju apdrukas veikt uz auduma maisiņa, bet darbnīcas apmeklētāji tiek aicināti ņemt līdzi arī paši savus materiālus, uz kuriem veikt sietspiedes novilkumus (ieteicams gluds kokvilnas auduma izstrādājums).

Dalības maksa: 6.50 EUR

Lai pieteiktos uz darbnīcu vai uzzinātu papildus informāciju, lūdzam zvanīt 67358873 vai rakstīt kinomuzejs@kinomuzejs.lv

Rīgas Kino muzeja krājums jaunajās muzeju krātuvju telpās

Teju 31 tūkstoti kvadrātmetru lielajā krātuvē vienuviet glabāsies Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM), Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) un LKA Rīgas Kino muzeja krājumi. Tā ir apjomīgākā Latvijas vēstures liecību, mākslas, rakstniecības, mūzikas un kino priekšmetu kolekcija.

Latvijas valsts prezidents Egils Levits: “Jaunā muzeju krātuve ir rezultāts tālredzīgai un pēctecīgai kultūrpolitikai. Tā atspoguļo valsts attieksmi pret savu kultūras mantojumu un tā uzturēšanas vajadzībām.
Šī krātuve, cerams, nākotnē būs etalons muzeju kolekciju un krājumu glabāšanas standartiem. Baltijas reģionā jau tagad tā iezīmē Latviju kā valsti, kurā ir šāda unikāla un 21. gadsimta prasībām atbilstoša būve.”

Kultūras ministrs Nauris Puntulis: „Šāda mēroga projekts nepašaubāmi ir viens no vērienīgākajiem ieguldījumiem muzeju nozarē kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Tā ir unikāla būve arī visu Baltijas valstu mērogā. Ar šo krātuvi mēs esam atdevušu parādu visām tām muzejnieku paaudzēm, kas pašaizliedzīgi, ar dziļām zināšanām, izpratni un misijas apziņu sarežģītos, nereti pat bīstamos apstākļos, ir vākuši, glabājuši un nosargājuši mūsu nacionālo kultūrvēsturisko mantojumu. Jaunās muzeju krātuves atklāšana ir arī mūsu devums nākamajām paaudzēm, jo tieši kultūrvēsturiskās atmiņas cieņpilna saglabāšana ir pamats, lai mēs arī nākotnē sevi varētu dēvēt par kultūrnāciju.”

Projektējot muzeju krātuvi, arhitekti iedvesmu guvuši no būvteritorijā esošajām divām vēsturiskajām kazarmu ēkām. Arhitektu birojs šauros divstāvīgos apjomus, kuri viens aiz otra savas fasādes vērsa paralēli Pulka ielai, izvirzījis par kompleksa pamatkompozīcijas elementu. Abas kazarmu ēkas vēsturiski veidoja līniju ar pārtraukumu vidū. Šodien jaunā projekta veidolā šīs atstarpes vietā izvietota kompleksa galvenā ieeja, savukārt galvenās ieejas akcents – telpiskas “ribas” – veidots kā turpinājums kazarmu ēku apjomam. Tāpat, izstrādājot ēkas projektu, ņemta vērā Dzegužkalna vaļņveida kontūrlīnija. Dzegužkalna reljefs nolasāms ēkas apjoma formās, kurās iezīmējas kalnam līdzīgas dažāda augstuma un slīpuma jumta plaknes.

Lai arī ēkas ārpusei ir vienots arhitektonisks risinājums, katra muzeja telpas funkcionē neatkarīgi no pārējās ēkas. Visas inženiersistēmas ir integrētas kopējā mājas inženierkomunikāciju tīklā, to monitoringu un pārvaldību nodrošina ēkas vadības un automatizācijas sistēma. Katram muzejam ir nodrošinātas atsevišķas, no citiem muzejiem neatkarīgas telpas – muzeju krātuves, biroja telpas, restaurācijas darbnīcas, noliktavu telpas, koplietošanas, apmeklētāju un atpūtas telpas.

Ēka ir būvēta no saliekamā dzelzsbetona konstrukcijām, tai ir trīs stāvi, tehniskais bēniņu stāvs un viens pagrabstāvs tehniskajām telpām. Ēkas krātuvju telpās griestu augstums un plašās durvis pieļauj lielizmēra krājumu izvietošanu. Mazāka izmēra krājumiem ir izbūvētas divlīmeņu krātuves, tādējādi ievērojami palielinot krātuvju lietderīgo platību. Krājumu drošību krātuvēs un restaurācijas telpās nodrošina Baltijā vērienīgākā automatizētā gāzes ugunsdzēšanas sistēma. Biroju un darba telpās ir augsti un plaši logi ar skatu uz blakus esošo Dzegužkalnu, kā arī bagātīgi apzaļumoto, labiekārtoto un apmeklētājiem brīvi pieejamo ēkas teritoriju.

Restaurāciju telpas ir aprīkotas atbilstoši restauratoru izvirzītajām prasībām, tajā skaitā ar specifisku aprīkojumu un īpašām putekļu un gāzu nosūces sistēmām. Ēkā ir arī telpas ar īpašām klimata prasībām un aukstuma kameras. Tajās tiks veiktas tehnoloģiskas darbības ar krājumiem, kā arī to uzglabāšana. Te tiks glabāti, piemēram, kino krājumi. Pirms muzeju krājumu pārvešanas, sadarbojoties ar muzejiem, krātuves jau ir nodrošinātas ar stacionāro aprīkojumu, bīdāmo un nekustīgo plauktu sistēmām un izvelkamiem gleznu sietiem.

Sekojot aktuālajām tendencēm ir palielināts velosipēdu novietņu skaits, sakārtots Pulka ielas asfalta segums un apgaismojums, kā arī izgaismota labiekārtotā teritorija. Muzeju krātuves teritorijā ir darbinieku un publiskā autostāvvieta, ir nodrošināta vides pieejamība.

Jaunuzceltā muzeju krātuve atrodas līdzās vēsturiskajai Dzirciema apbūvei – XIX gadsimta beigās pilsētplānā iezīmētajā Pulka ielā. Netālu no objekta atrodas vairākas nozīmīgas apkaimes vietzīmes: Dzegužkalns – augstākais Rīgas dabiskais paugurs, 1939.gadā uzstādītais piemineklis 1.bruņotā diviziona Autotanku pulka karavīriem. Paredzams, ka labiekārtotā krātuve veicinās Dzegužkalna apkārtnes attīstību.

Saistībā ar pārcelšanos uz jaunajām telpām Rīgas Kino muzeja krājums nav apmeklētājiem pieejams līdz aptuveni 2020. gada pavasarim.

Izstāde “Un vēl es protu zagt!”

Filma “Pie bagātās kundzes” (1969, režisors Leonīds Leimanis) ir viens no retajiem Rīgas kinostudijā tapušajiem Andreja Upīša darbu ekranizējumiem. Filmas darbība notiek Rīgā, Latvijas Republikas brīvvalsts laikā, un stāsts galvenokārt seko Oļģertam Kurmim – Eduarda Pāvula atveidotajam tēlam, kas latviešu kino vēsturē iemieso inteliģentā bezdarbnieka tipāžu. Kurmja ikdienas gaitas, meklējot darbu sociāli noslāņotajā Rīgā, regulāri krustojas ar viņa draugu bezdarbnieku Frīdi (Kārlis Sebris) un Emmu Kārkls (Līga Liepiņa) – jaunu, tikko no apcietinājuma atbrīvotu sievieti, kurai jāatrod darbs, lai nenonāktu aiz restēm par klaiņošanu. Tikmēr pilsēta gatavojas vēlēšanām, un uz spriegā priekšvēlēšanu aģitācijas fona tiek precīzi izgaismotas cilvēciskās attiecības nevienlīdzīgos apstākļos.

Šajā izstādē mēs pievēršamies filmā notvertajām ilgām. Emma Kārkls ilgojas pēc kaut kā vairāk – pēc mīlestības un skaistuma, kas nabadzīgai meitenei ar jau kriminālu pagātni ir kas netverami tāls. Uz ekrāna redzamā Rīga ir mītiska, ar kino līdzekļiem radīta pilsēta, kas atšķiras no šodienas Rīgas. Paralēli filma mums rāda kino raksturīgās ilgas pēc citas realitātes, pārnesot mūs citā laikā un citā telpā, atklājot iepriekš nepamanītas realitātes šķautnes un iemiesojot mūsu kolektīvās alkas pēc pasaules, kurā ir kaut kas vairāk par ikdienišķo darbu.

Izstāde ir tapusi, svinot filmas “Pie bagātās kundzes” 50 gadu jubileju kopš nonākšanas uz kinoteātru ekrāniem.

Izstādes kuratore: Agnese Logina, mākslinieks: Ivars Veinbergs

Izstādes tapšanas finansiālais atbalsts: Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments

Mini izstāde “Tikai nedariet muļķības”

Dejas, šampanietis, dzīvā mūzika, konspiratīvas sarunas – tas viss un vēl vairāk ir sastopams tajās Aloiza Brenča filmās, kurās parādās uzdzīve dažādās tās izpausmēs, ieskaitot pilsētas naktslokālos. Cilvēki tur satiekas, lai parunātu par slepenām lietām – jo kur gan labāk slēpties, ja ne visu acu priekšā, reizēm cilvēki tiekas naktslokālos, lai iepazītos, citu reizi – lai vienkārši atpūstos. Iemesli, kāpēc cilvēki nonāk naktslokālos, Brenča filmās ir dažādi, taču reti tie ir nevainīgi.

Šajā izstādē “Tikai nedariet muļķības” Rīgas Kino muzeja komanda pievēršas trīs filmām – “Kad lietus un vēji sitas logā” (1967), “Liekam būt” (1975) un “Dāvanas pa telefonu” (1977), lai apskatītu, kā šajās filmās ir attēlota uzdzīve un pilsētas naktslokāli.

Aloizs Brenčs Latvijas kino vēsturē ir iegājis kā divu žanru meistars: viņš veidoja gan veiksmīgas un skatītāju prātus kutinošas detektīvfilmas, gan melodrāmas, kas aizkustināja līdz sirds dziļumiem. Brenčs spēlfilmu vidē sevi pieteica pēc vairāku gadu darba pie dokumentālām filmām, un viņa filmas nereti izcēlās tieši ar savu dokumentālo precizitāti.

2019. gadā kino režisors Aloizs Brenčs svinētu 90 gadu jubileju. Viņa jubilejas nedēļas ietvaros Nacionālais Kino centrs, Latvijas Kinematogrāfistu savienība un Rīgas Kino muzejs piedāvā pasākumu kopumu, lai iepazīstinātu skatītājus ar dažādām Brenča daiļrades šķautnēm.

Mini izstāde būs apskatāma līdz 2019. gada novembrim.
Izstāde ir veidota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Īpašs paldies izstādes veidošanai Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvam.

Kino muzejs “Summer Sound”

Šogad “Summer Sound” festivāla kino telti veido LKA Rīgas Kino muzejs, un arī šogad festivālā būs iespējams skatīties latviešu kino visplašākajā griezumā. Programmā ir iekļautas gan kino klasikas pērles, kā “Emīla nedarbi”, “Ābols upē” un “Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili”, gan nesenākas filmas, piemēram, “Atbrīvošanas diena” un “Ručs un Norie”. Kino teltī būs iespējams noskatīties arī dažus no pēdējo gadu latviešu kino lielākajiem hitiem, tostarp “Kriminālās ekselences fondu” un “Blakus”, kā arī trīs Latvijas Kultūras akadēmijas studentu īsfilmu programmas. Kino telts darbosies no 2. augusta plkst. 17:30 līdz pat 4. augusta agram rītam.

 

17:30 Liberation Day / “Atbrīvošanas diena”, rež. Uģis Olte, Mortens Traviks, 2016, 100’

19:30 7 miljardi gadu pirms pasaules gala, rež. Jānis Ābele, 2018, 79’

21:00 Blakus, rež. Alise Zariņa, 2019, 80′

22:30 LKA Nacionālā Filmu skola studentu īsfilmas. Zaļā programma.

“Papīrmeitene”, rež. Andra Vasiļevska, 2004, 13′
“Kāds/kāda”, rež. Didzis Eglītis, 2008, 34′
“Daudz laimes, Sofka!” rež. Oskars Morozs, 2009, 16′
“Bočka”, rež. Elza Feldmane, 2016, 26′

00:00 “Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili”, rež. Arvīds Krievs, 1987, 100’

2:00 LKA Nacionālā Filmu skola studentu īsfilmas. Pelēkā programma.
“Sērkociņi”, rež. Didzis Eglītis, 2007, 13′
“Koperfīlds”, rež. Varis Piņķis, 2007, 20′
“Vējš pelēkās priedes nolauza”, rež. Madara Dišlere, 2013, 29′
“Augstāk par zemi”, rež. Jānis Ābele, 2014, 27′

3:30 LKA Nacionālā Filmu skola studentu īsfilmas. Rozā programma.
“Desmit rozā minūtes”, rež. Mārtiņš Eihe, 10′, 2007
“Iesākumā bija vista”, rež. Anna Dubrovska, 40′, 2009
“Armands un Krustaps dodas uz Rīgu”, rež. Armands Začs, Kristaps Krūmiņš, 10′, 2011
“Lelles”, rež. Ieva Norvele, 30′, 2018

3. AUGUSTS

11:00 Saule brauca debesīs, rež. Roze Stiebra, 75′, 2018

12:30 RUCH & NORIE / Ručs un Norie, rež. Ināra Kolmane, 2015, 66’

13:45 “Emīla nedarbi”, rež. Varis Brasla, 1985, 67’

15:00 Pazust Latgalē, rež. Gusts Ošmucnieks, Kaspars Alksnis, Kaspars Kursišs, 2014, 52’

17:00 “Ābols upē”, rež. Aivars Freimanis, 1974, 74’

18:30 “Šķēps un roze”, rež. Leonīds Leimanis, 1959, 80’

20:00 LKA Nacionālā Filmu skola studentu īsfilmas. Rozā programma.
“Desmit rozā minūtes”, rež. Mārtiņš Eihe, 10′, 2007
“Iesākumā bija vista”, rež. Anna Dubrovska, 40′, 2009
“Armands un Krustaps dodas uz Rīgu”, rež. Armands Začs, Kristaps Krūmiņš, 10′, 2011
“Lelles”, rež. Ieva Norvele, 30′, 2018

21:45 Kriminālās ekselences fonds, rež. Oskars Rupenheits, 2018, 121′

00:00 LKA Nacionālā Filmu skola studentu īsfilmas. Zaļā programma.
“Papīrmeitene”, rež. Andra Vasiļevska, 2004, 13′
“Kāds/kāda”, rež. Didzis Eglītis, 2008, 34′
“Daudz laimes, Sofka!” rež. Oskars Morozs, 2009, 16′
“Bočka”, rež. Elza Feldmane, 2016, 26′

01:30 LKA Nacionālā Filmu skola studentu īsfilmas. Pelēkā programma.
“Sērkociņi”, rež. Didzis Eglītis, 2007, 13′
“Koperfīlds”, rež. Varis Piņķis, 2007, 20′
“Vējš pelēkās priedes nolauza”, rež. Madara Dišlere, 2013, 29′
“Augstāk par zemi”, rež. Jānis Ābele, 2014, 27′

3:00 LKA Nacionālā Filmu skola studentu īsfilmas. Rozā programma.
“Desmit rozā minūtes”, rež. Mārtiņš Eihe, 10′, 2007
“Iesākumā bija vista”, rež. Anna Dubrovska, 40′, 2009
“Armands un Krustaps dodas uz Rīgu”, rež. Armands Začs, Kristaps Krūmiņš, 10′, 2011
“Lelles”, rež. Ieva Norvele, 30′, 2018