Author: Kino Muzejs

Trešdien, 16. oktobrī plkst. 18.00 sarunu ciklā “Disociatīvā fūga. Ozoliņas sarunas” režisore uz sarunu aicinājusi režisoru un operatoru Ivaru Selecki.

Ieva Ozoliņa: “Ivara Selecka jūtīgais, humānais, ar labdabīgu humoriņu piesātinātais līdzcilvēku vērojums mani vienmēr ir fascinējis. Bet mani ļoti interesē arī tas, kā režisors rīkojas, piemēram, tad, kad kadrā notiek kaut kas neērts un – vai dažkārt patiesība nepaliek ārpus ekrāna?” 

Rīgas Kino muzejā notiks ekspozīcijas maiņa, tāpēc tas būs slēgts apmeklētājiem no 27. augusta līdz 4. oktobrim.

Sestdien, 5. oktobrī Kino muzejā tiks atklāta jauna izstāde – “Ivara Selecka iela. Selecku dzimta un kino”. Šī būs pēdējā izstāde, ko varēs aplūkot muzeja telpās pirms tā pārcelšanās uz Miera ielu. 

No 5. oktobra  muzejs strādās:

Otrdien 10:00-17:00

Trešdien 10:00-19:00

Ceturtdien 10:00-17:00

Piektdien 10:00-17:00

Sestdien 11:00-17:00

Svētdien, pirmdien – slēgts

Uz tikšanos!

Plānots, ka Rīgas Kino muzejs Vecrīgā atrodas pēdējos mēnešus.  Šī ir bijusi mājvieta Kino muzejam kopš 2006. gada.  No nākamā gada muzejs pārcelsies uz bijušo Tabakas fabriku Mierā ielā.

Pie mums šobrīd apskatāmas vairākas izstādes. Pastāvīgā ekspozīcija “Aizekrānija” aicina nonākt ekrāna otrā pusē – ieskatīties kino uzņemšanas procesā, uzzināt, kā top animācijas filmas, pavērot, ar kādām kamerām filmas tiek filmētas, ar kādiem projektoriem tās izrāda, kā kino tehnoloģijas ir mainījušās laika gaitā un kādas profesijas iesaistītas filmu veidošanā. Miniizstāde “Adas Neretnieces noslēpumi” (kino režisorei Adai Neretniecei 100) izveidota par godu režisorei Adai Neretniecei. Vairāk četrdesmit gadu ilgajā karjerā režisore ir uzņēmusi 18 pilnmetrāžas spēlfilmas (t. sk. filmu “Pieviltie”, 1961, kopā ar līdzrežisoru Māri Rudzīti) un vienu spēles īsfilmu, taču savu režijas karjeru sākusi, veidojot kinohronikas (vairāk kā 40 žurnāli no 1949.–1962. gadam), filmējusi arī dokumentālās un pasūtījuma jeb lietišķās filmas. Miniizstādē apskatāmas fotogrāfijas no filmu uzņemšanas un personiskā arhīva. Izstādē aplūkojami arī dokumenti, kas bija svarīga padomju režīma birokrātijas daļa, piemēram, diplomi, atzinības raksts, raksturojums, autobiogrāfija u.c.

Ekspozīcija “Ievas istaba”  ir improvizēts ieskats filmu mākslinieces Ievas Romanovas dzīves galvenajos lokos. Šeit var iepazīties ar Romanovas darbu pie filmu mākslinieciskās telpas (Ieva Romanova ir māksliniece tādām filmām kā Aveņu vīns (1984), Dzīvīte (1989), Bille (2018)), iepazīties ar viņas darbu Latvijas Kinematogrāfistu savienībā un kā muzeju māksliniecei – īpaši ar Latvijas kino vēsturei veltītajām Rīgas Kino muzeja izstādēm.

Gaidām ciemos (ieeja no Alksnāja ielas pagalma)!

Foto: Agnese Zeltiņa

Režisorei Adai Neretniecei 2. jūnijā paliktu 100 gadu. Vairāk četrdesmit gadu ilgajā karjerā režisore ir uzņēmusi 18 pilnmetrāžas spēlfilmas (t. sk. filmu “Pieviltie”, 1961, kopā ar līdzrežisoru Māri Rudzīti) un vienu spēles īsfilmu, taču savu režijas karjeru sākusi, veidojot kinohronikas (vairāk kā 40 žurnāli no 1949.–1962. gadam), filmējusi arī dokumentālās un pasūtījuma jeb lietišķās filmas. Viņas filmogrāfijā ir spēlfilmas “Rita” (1957), kā arī vēl vairākas filmas par un ar bērniem, kuru likteņi cieši saistīti ar svarīgiem vēsturiskiem notikumiem, piemēram, “Vārnu ielas republika” (1970) un “Zīlēšana uz jēra lāpstiņas” (1988). Ir padomju laika ražošanas melodrāmas “Svešiniece ciemā” (1958), “Tava laime” (1960), “Hipokrāta zvērests” (1965) un īstas melodrāmas “Pirmā vasara” (1974), “De Granšānu ģimenes noslēpumi” (1992) u.c., kā arī vēsturiskas un kriminālfilmas “Ciklons sāksies naktī” (1966), “Ilgās dienas rīts” (1968), “Nāve zem buras” (1976), “Izmeklēšanā noskaidrots” (1981), “Pēdējā indulgence” (1985) u.c.

Miniizstādē, kas tika atklāta Muzeju nakts ietvaros, apskatāmas fotogrāfijas no filmu uzņemšanas un personiskā arhīva. Izstādē aplūkojami arī dokumenti, kas bija svarīga padomju režīma birokrātijas daļa, piemēram, diplomi, atzinības raksts, raksturojums, autobiogrāfija u.c.

Fotogrāfijā: no filmas “Kapteinis Džeks” (1972) uzņemšanas. Autors: Guntis Grunte. 

Sestdien, 18. maijā Rīgas Kino muzeja pasākumi: saruna, filmu programma un ekspresizstāde būs veltīta tēmai “Adas Neretnieces noslēpumi” (kino režisorei Adai Neretniecei 100).

Adai Neretniecei (1924 – 2008) ir bijusi ilga un ļoti aktīva filmu veidošanas karjera, taču ar viņas darbību un dzīvi saistās daudz nezināmā, noklusētā, arī nesaprastā. Režisore vairāk četrdesmit gadu ilgajā karjerā ir uzņēmusi 18 pilnmetrāžas spēlfilmas (t. sk. filmu “Pieviltie”, 1961, kopā ar līdzrežisoru Māri Rudzīti) un vienu spēles īsfilmu, taču savu režijas karjeru sākusi, veidojot kinohronikas (vairāk kā 40 žurnāli no 1949.–1962. gadam), filmējusi arī dokumentālās un pasūtījuma jeb lietišķās filmas. Viņas filmogrāfijā ir spēlfilmas “Rita” (1957), kā arī vēl vairākas filmas par un ar bērniem, kuru likteņi cieši saistīti ar svarīgiem vēsturiskiem notikumiem, piemēram, “Vārnu ielas republika” (1970) un “Zīlēšana uz jēra lāpstiņas” (1988). Ir padomju laika ražošanas melodrāmas “Svešiniece ciemā” (1958), “Tava laime” (1960), “Hipokrāta zvērests” (1965) un īstas melodrāmas “Pirmā vasara” (1974), “De Granšānu ģimenes noslēpumi” (1992) u.c., kā arī vēsturiskas un kriminālfilmas “Ciklons sāksies naktī” (1966), “Ilgās dienas rīts” (1968), “Nāve zem buras” (1976), “Izmeklēšanā noskaidrots” (1981), “Pēdējā indulgence” (1985) u.c.

Ada Neretniece atzinusi: “Kinorežisors – tā ir nolādēti grūta profesija, īpaši sievietei. Bet, kad esi tajā iekšā, atteikties nav spēka. Tomēr, ja es iepriekš būtu paredzējusi, ka vajadzēs tik daudz un tik bieži pazemoties, ka tik nomācoši liela būs atbildības nasta, – diez vai būtu gājusi šo ceļu”.

I Plkst. 14.00-15.30 Adas Neretnieces ilgā kino ceļa noslēpumi

Par tālā ceļā notikušu satikšanos ar režisores daiļradi, par atklāsmēm un pēdu dzīšanu, par atmiņu druskām un pētnieku parādu šīs personības priekšā pārdomās dalīsies Elvita Ruka, publiciste ar kino pieredzi un īpašu interesi par tālām zemēm, laikmetu griežiem un dzīves piedāvātu spēcīgu dramaturģiju.

II Plkst. 19.00, 20.00, 21.00, 22.00 Ada Neretniece: kinohroniku un lietišķo filmu režisore. LKA Rīgas Kino muzeja un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva filmu programma

Filmu seansus ievadīs Rīgas Kino muzeja vadītājas Ingas Pērkones komentārs (programmas ilgums 40`).

Inga Pērkone: “Muzeju nakts programmā piedāvājam noskatīties 1948. gada kinohroniku “Padomju Latvija” Nr. 34 – tas bija Adas Neretnieces prakses darbs, ko varam uzskatīt arī par viņas debiju režijā. Unikālas laikmeta un arī Adas Neretnieces daudzveidīgās darbības liecinieces ir filmas “Rīgas mēbeles” (1956) un “Esiet sveicināti Latvijā!” (1969) – savdabīgi un aizraujoši padomju perioda reklāmfilmu paraugi.”

Muzejā būs apskatāma Adai Neretniecei veltīta ekspresizstāde un fotogrāfiju projekcija. Pasākumi notiek Muzeju nakts tēmas “Izzināt un iegūt, pētīt un saprast” ietvaros. Ieeja Kino muzejā 18. maijā ir bez maksas. 

Fotogrāfijā: no filmas “Suns, kas mācēja dziedāt” (1991) uzņemšanas. Vidū režisore Ada Neretniece, pa kreisi operators Harijs Kukels. Fotogrāfs: Guntis Grunte.