”Kur patiesība? Ebreju kursistes traģēdija” ir vecākā Latvijas teritorijā tapusī spēlfilma, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Šo 1913. gadā tapušo filmu pēc LKA Rīgas Kino muzeja iniciatīvas un ar VKKF atbalstu ir restaurējusi studija “Locomotive Classics”, un to būs iespējams noskatīties visiem interesentiem tiešsaistē bez maksas Riga IFF atklāšanā!
Šī mēmā filma tiks izrādīta kā kino koncerts, kas aizvedīs skatītājus 107 gadus senā pagātnē, piešķirot tai laikus vienojošu skanējumu. Uz skatuves mūziķi Artūrs Liepiņš un Jēkabs Nīmanis izpildīs abu komponēto oriģinālmūziku, savukārt uz ekrāna tiks izrādīta nule restaurētā senākā saglabājusies Latvijas teritorijā uzņemtā spēlfilma – traģiskais mīlasstāsts “Kur patiesība? Ebreju kursistes traģēdija”.
Sniegotās pagājušā gadsmita sākuma Rīgas ielās zirgi velk atsperratus, pie Kristus Piedzimšanas katedrāles sastopas iemīlējušos studentu pāris, pa Aleksandra bulvāri slīd tramvajs un alejās trīs kaili koki. Lai nesaltu, pār Operas tiltiņu ejošie vīrieši sabāzuši rokas kabatās, bet sievietes – kažokādas mufēs… Stāsts gan norisinās kādā vārdā neminētā vietā ārpus nometinājuma joslas*.
No Besarābijas guberņas atbraukusī Adele Vaizekinda ir universitātē kursu brīvklausītāja, jo ebreju uzņemšanai noteiktās kvotas beigušās. Drīz pienāk satraucoša vēsts – tā kā viņai te nav tiesību uz dzīvesvietu, policija aicina trīs dienu laikā atstāt pilsētu. Nevēlēdamās ar to samierināties, Adele reģistrējas kā prostitūta. Kamēr viņas mīļotais Rafails Edelhercs dodas apraudzīt vārgstošo tēvu, meiteni arestē uz aizdomu pamata par iereibuša kunga aplaupīšanu. Ieslodzījumā viss pieredzētais izsauc nervu drudzi, ataust atmiņā laimīgā bērnība un vecāku bojāeja ebreju grautiņos…
*Teritorija Krievijas Impērijas rietumu apgabalos, ārpus kuras bija aizliegts apmesties uz dzīvi ebrejiem, izņemot 1. ģildes tirgoņus, personas ar augstāko izglītību, reģistrētās prostitūtas, bijušās militārpersonas un kristītos ebrejus.
Rīgā un Ventspilī uzņemtā mēmā filma “Kur patiesība? Ebreju kursistes traģēdija” nonāca pie skatītājiem 1913. gadā, pateicoties producentam, kinoteātru īpašniekam un kinofilmu un kinotehnikas izplatītājam S. Mintusam. Filmas scenārijs balstīts jurista, literāta un Pasaules ebreju kongresa idejas autora Ābrahama Šaikevica Šomera lugā Uz jūras un Elisa salā (Afn yam un Ellis Island), kas vairākkārt ekranizēta un iestudēta teātrī. Šis ir stāsts par ebreju bāreni, kura spiesta reģistrēties kā prostitūta, lai drīkstētu uzturēties pilsētā, kur mīt viņas mīļotais. Apsūdzība laupīšanā un nonākšana ieslodzījumā pamodina arī neizturami sāpīgas pagātnes atmiņas.
Filmas tiešraidi tiešsaistē ar kino koncertu varēs skatīties visā pasaulē portālā lsm.lv 15. oktobrī plkst. 19.00!